Jau ierasti, ka, ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, ik gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kas atvaļinājumā izvēlas doties ceļojumā uz ārzemēm – šogad šis skaitlis sasniedzis 44% atpūtnieku, kas ir par 4% vairāk nekā pērn (kopumā ceļot izvēlas ap 60% Latvijas iedzīvotāju), ziņo Latvijā vadošais ziņu portāls la.lv
To parāda jaunākā “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja. Varētu šķist, ka atpūtnieku finansiālajai situācijai jābūt labai, taču biedē fakts, ka 20% no ceļotājiem, kas izvēlējušies doties uz ārzemēm, to darījuši, neskatoties uz nenokārtotām finansiālām saistībām. Tas ir katrs piektais ceļotājs.
“Ārvalstu ceļojuma plānošana, neskatoties uz faktu, ka ir kavēti maksājumi, nepārprotami norāda uz vieglprātīgu attieksmi maksājuma termiņu ievērošanā, kā arī atbildības trūkumu pret naudas aizdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Bieži vien šāda rīcība var izvērsties nopietnās finansiālās problēmās un atstāt arī tālejošas sekas, par ko sākotnēji iedzīvotāji nemaz nepadomā. Vēsturiskie kavējumi var apgrūtināt vai pat liegt pakalpojuma un aizņēmuma saņemšanu nākotnē iespējami daudz kritiskākās dzīves situācijās, jo norāda uz disciplīnas trūkumu vai arī grūtībām tikt galā ar jau esošo izdevumu apmēru,” skaidro “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Turklāt svarīgi apzināties, ka ceļojums radīs papildu izmaksas un izdevumu dinamika noteikti pieaugs. To apstiprina arī veiktā aptauja – 71% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu izdevumi ceļojot parasti pieaug, bet 42% pēc atvaļinājuma ir jutuši finansiāli rūgtu nožēlu, kas saistīta arī ar robu finansēs. Pozitīvi gan, ka 77% iedzīvotāju radītos papildu tēriņus parasti sedz no uzkrājumiem, nevis uzņemas jaunas parādsaistības. Tomēr ir arī tādi, kas parādus dzēš ar jauniem parādiem (20%).
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā